Izsenis kalnu kristāls tika izmantots ne tikai rotaslietu izgatavošanā, bet arī medicīnā, amatniecības nozarēs un, protams, maģijā. Akmens unikālo skaistumu augstu vērtēja jau senā pagātnē. Alķīmiķi esot uzskatījuši, ka kalnu kristāls ir kā zemes āda, ar kuras palīdzību planēta iegūst informāciju no kosmosa. Mūsdienās kalnu kristālu bieži izmanto elektronikā, optikā un mehānikā.
Kalnu kristāls tiek uzskatīts par vienu no spēcīgākajiem maģiskajiem kristāliem uz zemes. Kā mēs zinām, katrai raganai tak ir kristāla ola un melns kaķis :)
Arī stāsts par burvju spoguli ir saistīts ar kalnu kristālu. Tas esot piederējis dievietei Dēmetrai. Viņas marmora templī atradies kristāla spogulis, ar kuru tika prognozēta nākotne. Informācija nāca caur priesteri, kurš, veicot noteiktu rituālu, nosūtīja jautājumus spogulim un saņēma uz tiem atbildes.
Savukārt Fen Šui praksē šo kvarcu uzska par telpas tīrītāju, kuru var lik ikvienā telpas stūrī, tādējādi tīrot telpu no negatīvām vibrācijām. Kalnu kristālu dažādās kultūrās bieži ir uzskatījuši par tīrības simbolu un labu domu pastiprinātāju.
Dabā kristāli sastopami no 2 cm līdz pat pāris metriem lieli. Šie dabas veidojumi ir tik unikāli, ka tie vienmēr ir vilinājuši cilvēkus piedēvēt tiem pārpasaulīgas spējas.
Šis bezkrāsainais kristāls veidojas biotermālajos procesos, kad magma sāk atdzist. Visbiežāk šie kristalizācijas procesi notiek neaizpildītās iežu dzīslās. Šos dobumus mēdz saukt par kristālu pagrabiem.
Daudzās kultūrās bija izplatītas kristālu lodes. Kuras simbolizēja varu un tika izmantotas imperatoru inaugurācijas rituālos. Ja cilvēks ar kristālu lodi esot lūdzis dievus, tad dievi neesot spējuši atteikt lūdzējam palīdzību. Savukātr Tibetas tautas izmantoja kristāla bumbiņas, lai dziedētu brūces. Paskaidrojums ir ļoti vienkāršs. Saules stari, kas iet cauri caurspīdīgam kvarcam, iznīcina baktērijas un dezinficē bojāto ādu. Šim nolūkam Tibetas dziednieki spilgtā saules gaismā uzlika brūcēm kristāla bumbiņas. Ir zināms, ka pat senie romiešu ārsti kalnu kristāla bumbiņas izmantoja kā "uguns brilles", kad bija nepieciešams kateterizēt brūci, lai to dezinficētu. Savukārt Romieši uzskatīja, ka kalnu kristāls ir viena no ledus formām. Un ar kalnu kristāla lodēm karstā laikā dzesēja rokas. Un, patiesi, kalnu kristāls atgādina ledu!
Kalnu kristāls bija populārs materiāls arī maģiskus kausu gatavošanā. No tādiem kausiem esot dzēruši Olimpa dievi. Antīkā pasaulē uzskatīja, ka no kalnu kristāla kausa var dzert tikai patiesi iemīlējušies un godīgi cilvēki. Ja no tā esot dzēruši cilvēki ar ļaunām domām, kauss esot par to ziņojs apkārtējiem, paliekot necaurspīdīgs un duļķains. Arī cariskajā Krievijā kalnu kristālam piedēvēja maģiskas īpašības. Pētera Pirmā trauku arsenālā bijia pat kalnu kristāla patvāris, kas šobrīd ir apskatāms Kremļa muzejā Maskavā.
Ļaudis ticēja, ka kristāls sevī uzņem negatīvās vibrācijas un burvestības, tādējādi pasargājot to cilvēku kurš dzer no šāda trauka. Savukārt japāņi esot uzskatījuši, ka kalnu ristāls ir sastingusi pūķa elpa. Un ja ieskatamie kāds kalnu kristāls izskatās tā nudien var likties
Protms kas to lai zina kā ir ar to nākotnes noteikšanu, bet ar savu dzidrumu tas mūs vilina kā rotu izgatavotājus. Un šī akmens dzidrums un krāsas neesamība to padara par par viegli integējamu parktiski jebkurā gatdarobē.
